Taizemes ekonomika apdraudēta: dabas zudums apdraud miljardus!

Taizemes ekonomika apdraudēta: dabas zudums apdraud miljardus!

Taizeme tuvākajā nākotnē saskarsies ar lieliem izaicinājumiem, kas ietekmēs gan vidi, gan ekonomiku. Dabas zudums tiek uzskatīts par tikpat steidzamu risku kā pašas klimata pārmaiņas. Saskaņā ar Bangkok Biz News Ir izstrādāts, ka uzņēmumiem ir jāmaina savi mērķi uz “dabai pozitīvu”, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti savā piegādes ķēdē. Šī pāreja ir ļoti svarīga, lai samazinātu Taizemes ekonomikas atkarību no dabas un izvairītos no milzīgiem ieņēmumu zaudējumiem.

Ja netiks veikti nekādi pasākumi, Taizeme līdz 2050. gadam var zaudēt līdz pat 553 miljardiem dolāru no IKP. Šī šausmīgā prognoze ir balstīta uz analīzi, kas liecina, ka dabai ir nozīmīga loma dažādās ekonomikas nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, zvejniecībā un tūrismā. Traucējumus šajās nozarēs var tieši saistīt ar bioloģiskās daudzveidības un dabas resursu samazināšanos.

Klimata pārmaiņu sekas

Klimata pārmaiņas jau tagad būtiski ietekmē Taizemi, jo īpaši lauksaimniecības un zvejniecības jomā. Saskaņā ar ziņojumu, ko sagatavojusi Pasaules Banka Ir iespējami lauksaimniecības ražošanas zaudējumi no USD 2,9 līdz 5,4 miljardiem, savukārt zivsaimniecības produkcijas vērtība ir apdraudēta līdz USD 26,2 miljardiem. Šie skaitļi uzsver, ka karstuma stress un ārkārtēji laikapstākļi var radīt ārkārtējus zaudējumus, radot nopietnu spriedzi pārtikas piegādei un ekonomikai.

Īpaši satraucoši ir arī tas, ka izmaksas, kas saistītas ar piekrastes eroziju un jūras līmeņa paaugstināšanos, ilgtermiņā varētu palielināties par aptuveni 6 miljardiem USD. Šie dabas notikumi īpaši apdraud piekrastes pilsētas un ekonomiskās aktivitātes. Liels plūdu notikums 2030. gadā varētu samazināt IKP līdz pat četriem procentpunktiem. Turklāt pastāvīgā vides iznīcināšana prasa jaunas stratēģijas un politiskas pieejas.

Dabas zuduma apkarošanas stratēģijas

Šajā kontekstā Taizeme 2021. gadā ieviesa Bio-Circular-Green (BCG) modeli, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Šo modeli izmanto Pasaules Banka stiprināt zaļo programmu un labāk prognozēt un mazināt ekonomisko ietekmi. Tomēr vīzija pārsniedz tikai vides pārvaldību. Dabas pozitīvā iniciatīva pieprasa uzņēmumiem izvirzīt mērķus, kuru rezultātā tiek atjaunots vairāk dabas resursu, nekā tie patērē.

Ir nepieciešama drosmīgāka pieeja, lai risinātu vienlaicīgu dabas zuduma un ekonomikas lejupslīdes krīzi, teikts Pasaules Bankas ziņojumā. To varētu izdarīt arī ar mežu atjaunošanas iniciatīvām, kas varētu sniegt ievērojamu ekonomisku labumu. Tiek lēsts, ka stratēģiskā politika varētu samazināt zaudējumus par 68 procentiem un radīt līdz pat 54 miljardu dolāru kumulatīvo bagātību.

Nākotnes klimata mērķi un iniciatīvas

Starptautiskā līmenī Taizeme izvirzīja vērienīgus klimata mērķus COP26 konferencē Glāzgovā. Tas ietver oglekļa neitralitātes panākšanu līdz 2050. gadam un nulles emisiju samazināšanu līdz 2065. gadam. Līdz 2030. gadam valsts noteiktās klimata iemaksas (NDC) ir jāsamazina par 30–40 procentiem, kas ir iepriekšējā mērķa pārskatīšana, kas bija 20 procenti. Visaptverošs valsts pielāgošanās plāns klimata pārmaiņu seku novēršanai tika apstiprināts 2023. gada aprīlī.

Turklāt Taizeme izstrādās savu pirmo likumu par bioloģisko daudzveidību (Bioloģiskās daudzveidības likumu), lai stiprinātu dabas aizsardzību. Tas atbilst Globālajai bioloģiskās daudzveidības sistēmai pēc 2020. gada, kas veido Taizemes bioloģiskās daudzveidības stratēģijas pamatu.

Noslēgumā jāsaka, ka Taizemei ​​ir jārīkojas, saskaroties ar ievērojamiem draudiem, ko rada bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un klimata pārmaiņas. Saikne starp ekosistēmu veselību un ekonomisko stabilitāti ir jāizvirza priekšplānā, lai Taizeme varētu ilgtermiņā aizsargāt gan savu vidi, gan ekonomiku.