Taizeme krīzē: birokrātija ir pārāk liela un neefektīva!
Uzziniet, kā Taizemes birokrātija radās no vēstures, tās izaicinājumi un reformu vajadzības līdz 2025. gadam.
Taizeme krīzē: birokrātija ir pārāk liela un neefektīva!
Kāds ir Taizemes birokrātijas stāvoklis? Laikā, kad iedzīvotāji skaļi domā par reformām, aktuālie ziņojumi izgaismo šo lietu. Taizemē ir vairāk nekā 3 miljoni valsts sektora darbinieku, un tā attiecība pret iedzīvotāju skaitu ir 1:22. Publiskā sektora izdevumi kopā ir 820 miljardi batu, kas ir 42% no valsts budžeta, un tas liek uzdot jautājumu: vai tas joprojām ir aktuāls? Taizemes PBS parāda, ka daudzi iedzīvotāji uzskata, ka birokrātija ir pārāk liela un neefektīva.
Taizemes birokrātijas pirmsākumi meklējami karaļa Čulalongkorna (Rāma V) reformās, kurš centās modernizēt pārvaldi, lai neitralizētu koloniālo varu ietekmi. Šīs reformas radīja ministrijas un centralizētu administrāciju, kas koncentrēja varu Bangkokā. Pēc 1932. gada politiskajiem satricinājumiem birokrātijai bija izšķiroša loma valsts attīstībā.
Izaugsme un izaicinājumi
Ģenerāļa Sarita Tanarata laikmetā birokrātija piedzīvoja ievērojamu izaugsmi, kas palīdzēja atbalstīt valsts attīstības plānus. Bet šodien rodas jautājumi: vai šai izaugsmei joprojām ir jēga? Sākums varētu šķist apzeltīts, taču Taizemes birokrātija arvien vairāk tiek kritizēta. 2025. gadā civildienesta eksāmenam bija vairāk nekā 450 000 pretendentu, un visas amata vietas bija aizpildītas. Tomēr ir jāuzdod jautājums par efektivitāti.
Vēl viens aspekts ir starptautisks salīdzinājums. Piemēram, ja ASV un Japānā 80% valsts darbinieku strādā uz vietas, Taizemē tie ir tikai 20%. Tas noved pie centralizētas varas, kas veicina neefektivitāti un pārklāšanos. Vai jums ir kāda ideja, ko tas nozīmē? Apjukums un līdz ar to neefektīva administrēšana.
Risinājumu meklējumi
Atbildības trūkuma kritika nav nekas jauns. Tādas lietas kā sabrukušais Valsts kontroles štābs atspoguļo dziļāku nesaimnieciskumu, ko daudzi uzskata par korupciju. Turklāt iepriekšējie reformu mēģinājumi, piemēram, decentralizācija un privatizācija, ir saskārušies ar pretestību. Pašreizējās valdības mēģinājums veikt reformas ir vērsts uz birokrātijas paplašināšanu, veicot izmaiņas likumā, taču daudzi to vērtē skeptiski. Skaidrs, ka ir mēģinājums stiprināt valsts kontroli, nevis ieviest reālas reformas.
Tātad, kāda ir Taizemes birokrātijas nākotne? Aicinājumi veikt decentralizāciju un samazināt administratīvo pārklāšanos kļūst arvien skaļāki. Stabils politiskais ietvars un patiesa vēlme pēc reformām varētu būt pārmaiņu atslēga, bet vai esam tam gatavi?
Visbeidzot, jāatzīmē, ka gan nacionālās, gan starptautiskās birokrātiskās reformas tendences ir vērstas uz efektivitātes paaugstināšanu un izmaksu samazināšanu. Taizemei būtu ieteicams rūpīgāk aplūkot šīs norises un nebaidīties spert drosmīgus soļus.