Taizemes cīņa pret plastmasas atkritumiem: aprites ekonomika apdraudēta!

Taizemes cīņa pret plastmasas atkritumiem: aprites ekonomika apdraudēta!

Taizemei ​​ir potenciāls visaptverošai aprites ekonomikas sistēmai, jo īpaši plastmasas jomā. Taču pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku nopietni aizkavē vairākas problēmas. Skaļi šodien.line.me Noteiktie mērķi 2030. gadam joprojām atpaliek par 2-4 gadiem. Trūkst skaidru ekonomikas datu un pārmaiņām nepieciešamās infrastruktūras.

Galvenā problēma ir pārpratums par atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi. Aprites ekonomika bieži vien tiek samazināta līdz tikai otrreizējai pārstrādei, kas veicina strukturālas problēmas. Lai sasniegtu mērķus līdz 2030. gadam, steidzami nepieciešami pasākumi vienreiz lietojamo plastmasu samazināšanai un otrreizējās pārstrādes līmenim 50–70 procentu apmērā.

Paplašinātās ražotāja atbildības (EPR) loma

Paplašināta ražotāja atbildība (EPR) ir izcelta kā galvenais mehānisms, lai nodrošinātu stimulus un izpildi pārstrādes procesā. rkcmpd-eria.org uzsver, cik svarīgi ir visu ieinteresēto personu — ražotāju, patērētāju, valdības un pilsoniskās sabiedrības — kopīgam darbam, lai atbalstītu pāreju uz aprites ekonomiku.

Taizemes atkritumu apsaimniekošana ir balstīta uz 1992. gada Nacionālās vides kvalitātes uzlabošanas un saglabāšanas likumu, kurā ietverti dažādi likumi, kas regulē konkrētus atkritumu veidus. Tie ietver Sabiedrības veselības likumu, kas uzliek atbildību par sadzīves atkritumiem pašvaldībām, un Rūpnīcu likumu, kas regulē rūpniecisko atkritumu apsaimniekošanu.

Stratēģiskie plāni un rīcības plāni plastmasas atkritumiem

Svarīgs dokuments, kas nosaka virzienu, ir Plastmasas atkritumu apsaimniekošanas ceļvedis 2018.–2030. Šis dokuments ir sadalīts trīs posmos, un tā mērķis ir sasniegt 100 procentu pārstrādes līmeni. Turklāt Bio-aprites-zaļās ekonomikas rīcības plānam no 2021. līdz 2027. gadam arī ir galvenā loma attiecībā uz plastmasu kā pamatu pārejai uz aprites ekonomiku.

Jaunākās ieviešanas, piemēram, EPR modelis, kas pašlaik tiek testēts Chonburi, liecina par progresu ceļā uz sistemātisku risinājumu, lai izsekotu plastmasas izstrādājumus no ražošanas līdz iznīcināšanai. Tomēr tiesību aktu īstenošana, lai samazinātu nepārstrādājamo produktu daudzumu, ir viens no aktuālākajiem izaicinājumiem.

Patērētāju izpratnei un uzvedībai ir izšķiroša nozīme šīm izmaiņām. Eiropā depozītu sistēmas jau ir parādījušas, kā var radīt stimulus. Tomēr Taizemē joprojām ir nepieciešamas informācijas kampaņas, lai noskaidrotu maldīgos priekšstatus un pozitīvi ietekmētu patērētāju uzvedību.

Ar plastmasas atkritumiem saistītās problēmas prasa aktīvu un sadarbību vērstu pieeju. Tikai pateicoties ražošanas, patēriņa un efektīvas pārvaldības mijiedarbībai, ambiciozā vīzija par visaptverošu plastmasas aprites ekonomiku Taizemē var kļūt par realitāti.