Taizemes sabiedrība krīzes situācijā: kā strukturālas slimības mūs sagrauj

Taizemes sabiedrība krīzes situācijā: kā strukturālas slimības mūs sagrauj

Pēdējos gados Taizeme ir cīnījusies ar dažādām problēmām, kas ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi. Savā jaunākajā rakstā Suvits Masintrī pievēršas sociālajām problēmām, kuras mūsdienās izjūt daudzi taizemieši. Pēc viņa citētā Gabora Matē teiktā, daudzi cilvēki Taizemē jūtas saspringti, izsmelti un izolēti. Bet problēma nav tikai indivīdā, bet arī slimas sistēmas rezultāts, kas ignorē savas brūces. Matē mūsdienu civilizāciju raksturo kā “strukturālu slimību”, un Taizeme izceļas kā īpaši spilgts piemērs.

Ekonomiskajiem apstākļiem ir galvenā loma. Augstās dzīves dārdzība, stagnējoši ienākumi un liela parādu nasta arvien vairāk rada spiedienu uz iedzīvotājiem. Sociālā nevienlīdzības pieņemšana noved pie tā, ka netaisnība tiek uzskatīta par normālu, kas palielina kopienas ciešanas. Liels šķērslis ir arī dziļi iesakņojusies neuzticēšanās valstij. Pilsonis kolektīvi piedzīvo krāpšanas un korupcijas radītās traumas, kas noved pie vēl lielākas uzticības samazināšanās valsts iestādēm.

Strukturālo slimību izaicinājums

Konkurences kultūrā cilvēki ir pakļauti cīņai par izdzīvošanu. Šī mentalitāte veicina līdzjūtības un solidaritātes zaudēšanu vienam ar otru. Iestādes bieži veicina "strukturālās slimības", kas jūtamas ģimenē, izglītības sistēmā un politiskajā sfērā. Ģimenes strukturālās spriedzes nomāc individuālo izaugsmi, izglītības sistēma ir ļoti konkurētspējīga, bet zaudē nozīmi un veidojas bezcerīga jaunā paaudze. Saskaņā ar Dr. Suwit teikto, “morāli psiholoģiskā noturība” ir nepieciešama, lai tuvotos “principiālam stāvoklim”.

Lai panāktu pārmaiņas, noturība ir svarīga trīs līmeņos: indivīdiem jāiemācās tikt galā ar stresu, kopienām jārada drošas telpas, un iestādēm ir jāpāriet no kontroles uz atbalstu. Lai panāktu reālas pārmaiņas, sabiedrībai ir jābeidz sev melot, ka pašreizējie apstākļi ir normāli. Šī dziedināšana nav tikai politiska, tā attiecas uz valsts sociālo dvēseli un Taizemes civilizācijas atdzimšanu.

Izaicinājumus, ar kuriem saskaras Taizeme, ir vēl vairāk saasinājusi COVID-19 pandēmija un ģeopolitiskā spriedze. Kā Pasaules Banka Taizemes 2024. gada sistemātiskās valsts diagnostikas atjauninājumā reformas nepieciešamība paliek nemainīga, kamēr parādās jauni izaicinājumi un iespējas.

Nākotnes perspektīvas un reformu prioritātes

Neskatoties uz grūtībām, Taizeme uzrāda zināmu makroekonomisko un finanšu stabilitāti. Ekonomiskā izaugsme ir palielinājusies 2022. un 2023. gadā, bet joprojām atpaliek salīdzinājumā ar ASEAN kaimiņvalstīm. Tādi faktori kā vājais globālais tūrisms, samazinātas investīcijas, ražīguma samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās būtiski palēnina ekonomikas izaugsmi.

Pasaules Banka ir noteikusi piecas galvenās prioritātes Taizemes atdzīvināšanai līdz 2037. gadam:

• Stärkung des Humankapitals: Bildungsausgaben optimieren, die Erwerbsbeteiligung von Frauen und älteren Personen verbessern.
• Wettbewerbsfähige und innovative Wirtschaft: Technologische Wettbewerbsfähigkeit erhöhen, Regeln stärken und kleine sowie mittlere Unternehmen unterstützen.
• Niedrigkohlenstoff- und resiliente urbane Entwicklung: Infrastruktur in Sekundärstädten verbessern und auf klimatische Auswirkungen Rücksicht nehmen.
• Nachhaltige Entwicklung: Verantwortungsbewussten Tourismus und nachhaltige landwirtschaftliche Praktiken fördern.
• Stärkung der Institutionen: Inklusive, rechenschaftspflichtige und transparente öffentliche Dienstleistungen verbessern.

Lai Taizemes sabiedrībā panāktu pozitīvu pavērsienu, steidzami jārisina tādas problēmas kā nepietiekams cilvēkkapitāls, atpalikusi ekonomika un vides degradācija. Tikai fundamentāli pārdomājot un veicot drosmīgas reformas, Taizeme var virzīties uz pārtikušu nākotni.