Taizemes valsts parāds ir pakļauts eksplozijas riskam – jārīkojas tagad!

Taizemes valsts parāds ir pakļauts eksplozijas riskam – jārīkojas tagad!

Finansiālā situācija Taizemē kļūst arvien saspringtāka. Saskaņā ar KKP Research jaunāko analīzi, kurā aplūkoti valsts ekonomikas un finanšu izaicinājumi, iezīmējas vairākas satraucošas tendences. Viens no galvenajiem faktoriem, kas norāda uz steidzamu vajadzību rīkoties, ir augošais valsts parāds, kas līdz 2027. gadam varētu sasniegt 70 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Moody's un Fitch Ratings ir samazinājuši Taizemes kredītreitingu uz negatīvu no stabila, uzsverot vajadzību pēc stabilas fiskālās stratēģijas. Pēdējais negatīvais novērtējums 2008. gadā globālās finanšu krīzes laikā ir vēl viens iemesls bažām.

Valdība agrāk ir palielinājusi deficītu, lai stimulētu ekonomiku, taču tas ir izraisījis turpmāku parāda pieaugumu. Pārsteidzoši ir tas, ka nodokļu ieņēmumi ir nepārtraukti samazinājušies. Kopš 2003. līdz 2015. gadam nodokļu likme ir samazinājusies no 16-17 procentiem līdz mazāk nekā 15 procentiem, būtiski ierobežojot valdības finansiālo elastību. Tāpēc KKP Research analīzē ir ieteikti četri pasākumi: investīcijas infrastruktūrā, nodokļu bāzes paplašināšana, reformas neefektivitātes mazināšanai un uzticama budžeta ietvara izveide ar daudzgadu plānošanu.

Izaugsme un izaicinājumi

Neskatoties uz finansiālo nenoteiktību, Taizemes ekonomika ir ļoti noturīga. Saskaņā ar Pasaules Banka 2023. gada trešajā ceturksnī ekonomika pieauga par 4,5 procentiem, ko veicināja privātais patēriņš un spēcīgais tūrisms. Interesanti, ka tūristu skaits septembrī pārsniedza Indonēzijas un Filipīnu tūristu skaitu, sasniedzot 45 procentus no pirmspandēmijas līmeņa. Tomēr šīs pozitīvās norises pavada citi izaicinājumi. Cenu spiediens joprojām ir augsts, kopējā inflācija ir 6 procenti, un tas ietekmē dzīves dārdzību.

Valdība īsteno proaktīvu fiskālo politiku, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos. Valsts izdevumi 2022. gada fiskālā bija aptuveni 23,4 procenti no IKP, galvenokārt Covid-19 palīdzības pasākumu un enerģijas subsīdiju dēļ. Būtisks izaicinājums joprojām ir lielais tekošā konta deficīts, kas ir pieaudzis līdz 5,7 procentiem no IKP augstā naftas neto importa un cikliskās tirdzniecības bilances pasliktināšanās dēļ.

Pasākumi parādu situācijas nomierināšanai

Lai izvairītos no likumā noteiktā valsts parāda limita 70 procentu no IKP pārsniegšanas, Taizemes valdība plāno no oktobra samazināt valsts parādu par aptuveni 8 procentiem. Tas ir balstīts uz visaptverošu plānu, kura mērķis ir fiskālā disciplīna. Pašlaik valsts parāds ir aptuveni 992 miljardi batu, kas atbilst 42 procentiem no plānotajiem aizdevumiem 2,37 triljonu batu apmērā. Šie aizdevumi galvenokārt tiks izmantoti budžeta deficīta segšanai un esošā parāda pārstrukturēšanai.

Finanšu ministrs Patčara Anuntasilpa paziņoja, ka nākamajā fiskālā gadā tiks emitētas valdības obligācijas aptuveni 1,3 triljonu batu vērtībā. Tomēr, pieaugot valsts parādam, uzticība Taizemes obligācijām joprojām ir augsta, jo šogad tās ir atgriezušās par 18 procentiem dolāros. Taizemes bats šajā periodā ir palielinājies par vairāk nekā 7 procentiem pret ASV dolāru, ko var interpretēt kā Taizemes ekonomikas stabilitātes pazīmi.

Ņemot vērā visus šos faktorus, atliek gaidīt, kā Taizemes valdība īstenos savus pasākumus, lai gan stabilizētu ekonomiku, gan uzturētu fiskālo disciplīnu. Nākamie daži mēneši varētu būt izšķiroši, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos, vienlaikus pārvarot problēmas, ko rada parādu situācija.