Ķīna atceļ zelta nodokli! Patērētājiem drīz būs jāmaksā vairāk!

Ķīna atceļ zelta nodokli! Patērētājiem drīz būs jāmaksā vairāk!

Pašlaik finanšu pasaulē valda ļoti īpašs uztraukums: Ķīna ir nolēmusi atcelt ieilgušos nodokļu atvieglojumus zeltam. Kā Bangkok Biz News ziņots, tas stāsies spēkā no 1. novembra. Pekinas valdība vairs neļaus mazumtirgotājiem atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas samaksāts, pārdodot zeltu Šanhajas zelta biržā. Tiek ietekmēts gan investīciju zelts, piemēram, zelta stieņi, gan vispārējai lietošanai paredzēts zelts, tostarp juvelierizstrādājumi un materiāli rūpniecībai.

Šis solis ir īpaši nozīmīgs laikā, kad Ķīnas ekonomika stagnē un nekustamā īpašuma tirgus klupst. Ietekme uz Ķīnas patērētājiem būs jūtama, jo pieaugs zelta iegādes izmaksas. Vēl viens moments, kas pēdējā laikā izraisa sajūsmu: pieprasījums pēc zelta no privātajiem investoriem ir pacēlis cenas līdz rekordaugstam līmenim. Neraugoties uz neseno zelta cenu kritumu, kas ir spēcīgākais vairāk nekā desmit gadu laikā, šeit notiek daudz, jo īpaši tā dēvētās "zelta pirkšanas sezonas" beigas Indijā un tirdzniecības miers starp ASV un Ķīnu nomāc pieprasījumu.

Tirgus attīstība un brošūras

Tomēr zelta cena šobrīd saglabājas tuvu 4000 dolāru par unci atzīmei – svarīgs punkts, kas tika pārsniegts oktobra sākumā. Galvenie zelta cenu ietekmējošie faktori ir centrālo banku pirkumi, procentu likmju samazināšana ASV un notiekošā ģeopolitiskā nenoteiktība. Analītiķi prognozē, ka zelta cenas gada laikā varētu sasniegt 5000 USD par unci. BR.de arī uzsver, ka vērojama zelta cenas atsaiste no ASV valdības desmit gadu obligāciju reālajiem ienesīgumiem. Augstākām procentu likmēm ASV parasti ir mazinoša ietekme uz pieprasījumu pēc zelta.

Skatoties uz BRICS valstīm, redzams, ka tās meklē alternatīvas investīcijām ASV dolāros, kas savukārt varētu veicināt zelta pieprasījumu. Satraukumu globālajos kreditoros rada arī diskusija par ASV parādu slogu, inflācijas risku un ģeopolitisko spriedzi, īpaši Ukrainas kara dēļ.

Zelta tirgus un Ķīnas loma

No 2022. gada Ķīna ir apsteigusi Indiju kā lielāko zelta pircēju. Pieprasījums no Ķīnas centrālās bankas bija šīs attīstības virzītājspēks, savukārt Indijas pircēji ir salīdzinoši jutīgāki pret cenu pieaugumu, izraisot krasu zelta importa samazināšanos Indijā. Interesanti, ka Vācijas investori rāda, ka Rietumos risinās pārdošanas panika, bet tajā pašā laikā pieprasījums Āzijā joprojām ir spēcīgs. Īpaši liela uzmanība tiek pievērsta zeltam un sudrabam kā aizsardzībai pret inflāciju un kā vērtības krātuvei.

Rezumējot, zelta nodokļu izmaiņām Ķīnā būs nepārprotama ietekme uz pasaules tirgu. Notikumi zelta sektorā joprojām ir aizraujoši, un atliek gaidīt, kādus turpmākos pasākumus valstis veiks, lai kontrolētu zelta cenu un aizsargātu patērētājus. Tas padara vēl svarīgāku būt informētam par jaunākajām tendencēm un ekonomikas attīstību.