Taizeme koncentrējas uz klimata aizsardzību: Forums parāda ceļus uz oglekļa neitralitāti!
2025. gada 6. novembrī Bangkokā notika Klimata rīcības līderu forums, kuru vadīja ministrs Suchart Chomklin, lai apspriestu globālās klimata problēmas.

Taizeme koncentrējas uz klimata aizsardzību: Forums parāda ceļus uz oglekļa neitralitāti!
Šodien, 2025. gada 7. novembrī, Klimata rīcības līderu forums (CAL Forum) Bangkokā noslēdzās ar iespaidīgu noslēguma ceremoniju. Premjerministra vietnieks un dabas resursu un vides ministrs Suchart Chomklin kungs pievērsās klimata pārmaiņu steidzamībai. "Šo globālo krīzi nevar atrisināt viena valsts vai viena nozare viena pati," sacīja Čomklins. Viņa aicinājums klātesošajiem – valdības, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības organizāciju vadītājiem – bija strādāt kopā ilgtspējīgas Taizemes nākotnes labā. CAL forums tiek rīkots četrus gadus sadarbībā ar dažādām organizācijām[1].
Pasākuma vieta, Rajaphruek Club, nodrošināja piemērotu fonu, lai apmainītos ar pieredzi un iepazīstinātu ar labāko praksi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Galu galā foruma mērķis ir ne tikai dalīties ar informāciju, bet arī piedāvāt cerību un motivāciju konkrētiem pasākumiem uz vietas. Čomklins uzsvēra visu nozaru līderu tīklu nozīmīgo lomu: "Tikai ar kolektīviem centieniem mēs varam panākt taustāmas pārmaiņas," viņš piebilda. Dabas resursu un vides ministrija plāno turpināt aktīvi strādāt pie klimata pasākumiem, lai līdz 2050. gadam panāktu “oglekļa neitralitāti” un “neto nulles emisijas”[1].
Pievērsiet uzmanību globālajiem izaicinājumiem
Laikā, kad globālā temperatūra turpina paaugstināties, klimata pārmaiņu seku novēršana ir steidzamāka nekā jebkad agrāk. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs António Guterres nesen runāja COP30 samitā Belemā, kur viņš skaidri norādīja, ka jebkura temperatūras paaugstināšanās palielinās badu un pārvietošanos, jo īpaši valstīs, kuras ir vismazāk atbildīgas par klimata pārmaiņām[2]. Pēc viņa teiktā, nespēja ierobežot temperatūras pieaugumu ir "morāla neveiksme un liktenīga nolaidība".
Jaunākais Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) ziņojums atklāj satraucošus faktus: siltumnīcefekta gāzu emisijas ir augstākajā līmenī pēdējo 800 000 gadu laikā, un 2025. gads varētu būt viens no karstākajiem gadiem vēsturē. No 2023. gada janvāra līdz augustam vidējā temperatūra jau bija aptuveni 1,42°C virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa. Visbeidzot, Gutērress atzīmēja, ka ir nepieciešama fundamentāla paradigmas maiņa, lai ierobežotu 1,5°C robežas pārsniegšanu. Šī “sarkanā līnija cilvēcei” prasa ātrāku emisiju samazināšanu un paātrinātu fosilā kurināmā izmantošanas pārtraukšanu[2].
Jūru un mežu loma
Visu šo izaicinājumu vidū eksperti COP30 samitā arī brīdināja par lielo nepieciešamību aizsargāt mežus un okeānus. Marinezs Šerers, īpašais sūtnis okeāna jautājumos, uzsvēra, ka okeāni ne tikai ražo vairāk nekā pusi no pasaules skābekļa, bet arī absorbē 90 procentus no liekā siltuma. Interesanti ir tas, ka okeāns saņem mazāk nekā vienu procentu no globālā klimata finansējuma; Šeit ir nepārprotami jārīkojas[2].
Taizemē un īpaši saistībā ar CAL forumu valdība uzsver vajadzību pēc atbildīgas sadarbības starp visām nozarēm. Taizemes ilgtspējīgai nākotnei ir ļoti svarīgi, lai katra balss un katra darbība būtu svarīga. Vietējās iniciatīvas apvienojumā ar globālām pieejām varētu būt spēcīgs līdzsvars klimata pārmaiņu radītajām problēmām, jo pētnieki un lēmumu pieņēmēji strādā roku rokā, lai aizsargātu cilvēku iztikas līdzekļus, vienlaikus saglabājot vidi.