Taizeme pārejas posmā: Seminārs izceļ aktuālas politiskās problēmas!

Taizeme pārejas posmā: Seminārs izceļ aktuālas politiskās problēmas!

Taizemes politiskā ainava ir galvenā Demokrātiskās partijas (ปชป) semināra "Kas Taizemei ​​vajadzīgs no politiskajām partijām?" notika 2025. gada 11. novembrī. Partijas vadītājs Abhisits Vejjajiva atklāja pasākumu un uzsvēra, ka steidzami jārisina valsts izaicinājumi. Runātāju vidū bija tādas pazīstamas personības kā KKP Finanšu grupas priekšsēdētājs Banjons Pongpanits un WHA korporācijas izpilddirektors Jariporns Jarukornsakuls, kuriem bija paredzēts kopīgi izstrādāt priekšlikumus strukturālo problēmu risinājumiem ekonomikas, politikas un sabiedrības jomās.

Semināra galvenais mērķis bija iebāzt pirkstu brūcē un norādīt uz IKP pieauguma samazināšanos, kas COVID-19 pandēmijas laikā nokritās no 9-10% līdz tikai 1%. Banjons skaidri norādīja, ka Taizeme nav ierindota pirmajā piecdesmitniekā nevienā no astoņiem ekonomiskās attīstības indeksiem, tostarp IKP, inflācijas un korupcijas rādītājiem. Šī satraucošā diagnoze arī atnesa Jaripornu uz skatuves, kurš brīdināja par gaidāmo krīzi un aicināja pēc iespējas labāk izmantot pašreizējās iespējas. Viņa pauda bažas par valdības efektivitāti un caurskatāmību un norādīja uz plaši izplatīto korupciju, kas met ēnu pār valsti.

Izaicinājumi haotiskā vidē

Bijušais augstākās izglītības, zinātnes, pētniecības un inovāciju ministrs Suvits Mesinsī savās piezīmēs uzsvēra izaicinājumus, ar kuriem Taizeme saskaras "haotiskajā pasaulē". Viņš runāja par vairākām strukturālām problēmām, kas jārisina: ir jāīsteno tiesiskums, nevis tikai tiesiskums, savukārt korupcija un politiskā sašķeltība izraisa sabiedrības dreifēšanu. Lai šīs problēmas pārvarētu, ir svarīgi politiskajā procesā iesaistīt vecāko un jaunāko paaudzi.

Politisko situāciju Taizemē īpaši raksturo bagāta vēsture, kas aizsākās pirms vismaz 40 000 gadu apdzīvotām vietām. Karaliste, kas līdz 1939. gadam bija zināma kā Siāma, ģeogrāfiski atrodas Dienvidaustrumāzijas centrā, un to ieskauj tādas kaimiņvalstis kā Mjanma, Laosa, Kambodža un Malaizija. Valstī ir daudzveidīga etniskā grupa, kurā lielākoties ir taizemieši, bet arī tādas pamatiedzīvotāju grupas kā mon, khmeri un malajieši. Galvaspilsētā Bangkokā valda dzīvība, jo pieaug urbanizācijas temps un arvien vairāk cilvēku pulcējas lielajās pilsētās.

Valsts ar lielu ģeopolitisko nozīmi

Taizeme tiek uzskatīta par jaunattīstības valsti ar nozīmīgu ģeopolitisko lomu Dienvidaustrumāzijā. Ekonomisko panākumu pamatā ir lauksaimniecības, rūpniecības un tūrisma sajaukums, kurā lauksaimniecība kā vadošā rīsu eksportētāja joprojām nodarbina trīs ceturtdaļas darbaspēka. Turklāt pēdējos gados valstī ir vērojams tūrisma pieaugums, pirms pandēmija smagi skāra nozari. 2019. gadā Taizemē ieradās gandrīz 40 miljoni starptautisko tūristu.

Veselības un izglītības sistēmas piedāvā augstus standartus, bet saskaras ar izaicinājumiem klimata pārmaiņu dēļ, kas īpaši ietekmē Taizemi. COVID-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās grūtības un politiskā nestabilitāte liecina, ka Taizemei ​​steidzami nepieciešamas reformas, lai radītu manevra iespējas un virzītu valsti uz ilgtspējīgu nākotni.

Ņemot vērā šos jautājumus un nepieciešamību integrēt tautas balsi un reformēt politiskās struktūras, būs aizraujoši redzēt, kā seminārā sniegtos ieteikumus varēs īstenot. Kā trāpīgi atzīmēja Abhisits Vejjajiva, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir risināt galvenās problēmas un atdzīvināt politisko telpu.

Lai iegūtu plašāku informāciju par Taizemes ekonomisko situāciju, vēsturi un politiskajām norisēm, varat skatīt ziņojumus par Bangkok Biz News, Wikipedia un Britannika apmeklējums.