Klimata pārmaiņas apdraud Taizemes ekonomiku: jārīkojas tūlīt!

Klimata pārmaiņas apdraud Taizemes ekonomiku: jārīkojas tūlīt!

Taizeme saskaras ar nopietnām klimata problēmām, kas rada nopietnu slodzi ne tikai videi, bet arī ekonomikai. Valdība cīnās, lai pielāgotos apstākļiem, kas pasliktinās, izraisot milzīgas ekonomiskās grūtības. The Pasaules Bankas ziņojums prognozē, ka valsts IKP nākamo 25 gadu laikā varētu samazināties par 7-14%, ja netiks veikti atbilstoši korekcijas pasākumi. Tā nav jauna problēma; Pēdējos divus līdz trīs gadus Taizemes ekonomikas izaugsmi starptautiskās finanšu institūcijas ir novērtējušas kā zem vidējā līmeņa, neveiksmīgi prognozējot tikai 2% 2025. gadam.

Spilgts klimata pārmaiņu ietekmes piemērs ir postošie plūdi 2011. gadā, kas nodarīja postījumus 12,6% apmērā no IKP. Pastāv bažas, ka turpmākie plūdi var nodarīt zaudējumus līdz 15% no IKP. Šie riski liek Taizemes valdībai par prioritāti noteikt īstermiņa risinājumus, nevis izstrādāt ilgtermiņa pieejas gaisa piesārņojuma apkarošanai.

Ilgtermiņa mērķi un stratēģijas

Mērķis ir līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, taču progress šajā virzienā šķiet nepietiekams. Lai saglabātu ilgtspējību, ir izstrādāts klimata aizsardzības likuma projekts, kas tiks iesniegts izskatīšanai parlamentā. Šajā kontekstā ir ieteicams izmantot ilgtermiņa līdzekļus atjaunojamo energoresursu veicināšanai, lai sasniegtu izvirzītos klimata mērķus. Projektus enerģijas iegūšanai no atkritumiem un biomasas varētu ievērojami paplašināt, ja būs pareizais tiesiskais regulējums.

Interesanti, ka Bio-Circular-Green (BCG) modelis tika ieviests 2021. gadā, lai veicinātu ilgtspējīgu, zemu oglekļa emisiju ekonomiku. Tomēr daudzas nozares, jo īpaši lauksaimniecība un zivsaimniecība, ir ārkārtīgi neaizsargātas pret klimata pārmaiņu ietekmi, kā rezultātā var tikt zaudēti miljardiem dolāru. Tiek prognozēts, ka lauksaimniecība zaudēs no 2,9 līdz 5,4 miljardiem dolāru, bet zivsaimniecības nozare var zaudēt līdz pat 26,2 miljardu dolāru vērtībā.

Lai izvairītos no draudošajiem ekonomiskajiem neveiksmēm, Taizemei ​​ir vajadzīga visaptveroša klimata pielāgošanās un seku mazināšanas stratēģija, kā arī spēcīga publiskā un privātā sektora partnerība. Pāreja uz atjaunojamo enerģiju, energoefektivitātes uzlabošana un elektrisko transportlīdzekļu popularizēšana ir ļoti svarīga, lai beidzot būtiski samazinātu oglekļa pēdas nospiedumu un panāktu klimata neitralitāti līdz 2050. gadam.

Kritika un izaicinājumi

Neraugoties uz labām pieejām, tiek kritizēta jaunā valdības koalīcija, kas ir amatā kopš 2023. gada septembra. Ugunslīnijā ir jaunu ar gāzi darbināmu elektrostaciju apstiprināšana un valsts uzņēmuma EGAT centieni turpināt ogļu spēkstaciju modernizāciju un ekspluatāciju. Enerģētikas nozari raksturo stingras struktūras, kas apgrūtina pāreju uz atjaunojamo enerģiju. EGAT ekspluatē visu pārvades tīklu un daudzas elektrostacijas, kas rada monopolveida struktūras un apgrūtina uzņēmumiem un privātpersonām pašiem ražot elektroenerģiju un ievadīt to tīklā.

Tomēr ir arī spilgti punkti: RE100 Thailand Club, ko dibinājušas vairāk nekā 500 organizācijas un uzņēmumi, mērķis ir rūpniecībā nodrošināt 100% atjaunojamo enerģiju. Taizeme jau ir kļuvusi par tirgus līderi hibrīdauto un pilnībā elektrisko transportlīdzekļu tirgū Dienvidaustrumāzijā, un mērķis ir līdz 2030. gadam katrs otrais pārdotais transportlīdzeklis radīt nulles emisijas.

Šie notikumi liecina, ka, neskatoties uz nopietnajām problēmām, ar kurām saskaras Taizeme, pastāv vēlme pārveidoties un pielāgoties. Tomēr kurss uz zaļāku nākotni ir jānosaka nekavējoties. Lai sasniegtu šos ambiciozos klimata mērķus, valstij nepieciešama ne tikai stratēģiskā politika, bet arī mērķtiecīga sadarbība ar starptautiskajiem partneriem. Klimata aizsardzības likuma projekts, ja tas tiks pārskatīts un faktiski tiks pieņemts, varētu būt izšķirošs solis pareizajā virzienā.

Lai iegūtu papildinformāciju, apmeklējiet rakstus par Thansettakij, Pasaules Banka un BDEW.