Uiguru repatriācija: Taizeme cilvēktiesību kritikas krustugunīs!
2025. gada 27. februārī 40 uiguri atgriezās Ķīnā no Taizemes. Uzmanības centrā ir cilvēktiesību situācija un starptautiskā kritika.

Uiguru repatriācija: Taizeme cilvēktiesību kritikas krustugunīs!
Pašlaik Bangkokā notiek satraucoša attīstība cilvēktiesību jomā. 2025. gada 27. februārī no Taizemes uz Ķīnu tika nosūtīti 40 uiguri. Šo repatriāciju Nacionālā cilvēktiesību komisija uzskata par klaju cilvēktiesību pārkāpumu, jo uiguri vairāk nekā 11 mēnešus tika turēti imigrantu aizturēšanas centrā Taizemē. Gluži pretēji, Taizemes valdība paļāvās uz Ķīnas nodrošināto drošību repatriācijas procesā, kā uzsvēra toreizējais aizsardzības ministrs Phumtham Wechayachai. Bet rodas jautājums: cik droši patiesībā ir uiguri?
Repatriācija izraisīja ažiotāžu ne tikai Taizemē, bet arī starptautiskā mērogā. Kritiķi norāda, ka process bija necaurredzams un vairākas valstis bija gatavas pieņemt uigurus - piedāvājumu, ko Taizemes valdība noraidīja. Premjerministrs Patongtarns Šinavatra sākotnēji nevarēja sniegt sīkāku informāciju par repatriāciju, taču vēlāk apstiprināja, ka šādu lēmumu devusi Nacionālās drošības padome. Tas rada jautājumus par pārredzamību un cilvēktiesību standartiem, kas Taizemei būtu jāievēro.
Kurš guļ mierīgi, ja tiek pārkāptas cilvēktiesības?
Cilvēktiesību komisija saņēma sūdzības no vairākām personām un organizācijām, kuras uzskatīja, ka uiguru atgriešanās ir starptautisko cilvēktiesību standartu pārkāpums. Uiguri tika uzskatīti par bēgļiem, kuriem bija nepieciešama aizsardzība, ņemot vērā briesmas Ķīnā, kur viņi var saskarties ar spīdzināšanu vai citu vardarbību. Pēc komisijas domām, Taizemes valdība nav sniegusi pietiekamus pierādījumus par uiguru drošību pēc repatriācijas. Šis ir nepārprotams aicinājums rīkoties, jo neizraidīšanas principi nosaka, ka nevienu nedrīkst atgriezt uz valsti, kurā viņam draud nopietni cilvēktiesību pārkāpumi.
Visbeidzot, ir svarīgi uzsvērt, cik svarīga ir cilvēktiesību aizsardzība. Vispārējā cilvēktiesību deklarācija par brīvības un miera pamatu uzskata visu cilvēku neatņemamās cieņas un vienlīdzīgo, neatņemamo tiesību atzīšanu. Katram cilvēkam ir tiesības uz drošību, balsi un aizsardzību pret apspiešanu. Tāpēc Taizemes valdībai būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas uiguru tiesības un viņi vairs netiek pakļauti briesmām.
Skatiens aiz robežām: nāciju atbildība
Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas savā Statūtā atkārtoti apstiprina ticību cilvēka pamattiesībām un visu vienlīdzībai. Šīs vērtības nav tikai tukši vārdi, bet tām ir vajadzīgas konkrētas darbības. Valstīm ir jāsadarbojas, lai radītu vidi, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un ievērotas brīvības. Mūsdienu laiki no mums visiem prasa tālredzību un līdzjūtību – īpaši laikā, kad uz spēles ir liktas cilvēktiesības.
Šajā kontekstā rodas jautājumi arī par komunikāciju starp tautām un to, kā rīkoties ar bēgļiem un vajātiem cilvēkiem, kuriem nepieciešams psihosociāls un materiāls atbalsts. Vai mēs kā starptautiska sabiedrība esam gatavi rādīt piemēru un iestāties par vājākajiem cilvēkiem? Šī ir liela problēma, kas skar mūs visus.
Kā redzat, šis jautājums ir svarīgs ne tikai Taizemē, bet arī skar mūs visus un prasa kolektīvu rīcību, lai aizsargātu katra indivīda cieņu un tiesības.