Zelta cena eksplodē! Ģeopolitiskā spriedze rada nenoteiktību

Zelta cena eksplodē! Ģeopolitiskā spriedze rada nenoteiktību

2025. gada 1. decembris daudzos reģionos atnesīs ne tikai pirmo sniegu, bet arī burbuļojošu zelta cenas kāpumu. Saskaņā ar informāciju no Huaseng Heng, cena pieauga par 158 USD, kas ir ievērojams pieaugums par aptuveni 3,9%, palielinot zelta cenu līdz 4223,1 USD. Šā uzplaukuma izraisītāji ir skaidra ģeopolitiskā spriedze starp Taivānu un Japānu un starp Ķīnu un ASV, jo īpaši attiecībā uz strīdīgo Taivānas salu.

Kas notiek Tālajos Austrumos? ASV prezidents Tramps šobrīd sazinās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu par tirdzniecības līgumiem un situāciju ap Taivānu. Tas liecina, ka ASV un Ķīna turpina cīnīties ar spriedzi un sāncensību, kas ietekmē ne tikai reģionālo stabilitāti, bet arī globālos tirgus. Japāna nav no malas: Japānas premjerministre Sanae Takaichi atkārtoti apstiprināja ciešās attiecības starp Japānu un ASV, bet tajā pašā laikā Ķīna izdara spiedienu uz citām valstīm, lai tās ieņemtu skaidru nostāju. Attiecības starp Japānu un Ķīnu ir saspīlētas, jo Ķīna ir kritizējusi Japānu par starptautisko tiesību pārkāpumiem un pat izteikusi brīdinājumus par ceļošanu. Turklāt daži produkti un filmas no Japānas ir aizliegti Ķīnā.

Skats uz Taivānu

Pati Taivāna, oficiāli pazīstama kā Ķīnas Republika (ROC), ir Austrumāzijas arhitektūras pērle, kas ģeogrāfiski atrodas starp Austrumu un Dienvidķīnas jūru. Shimano, Taivāna ar aptuveni 23,9 miljoniem iedzīvotāju un IKP, kas ir viens no 20. lielākajiem pasaulē, rada daudz jautājumu. Salas politiskais statuss joprojām ir pretrunīgs; Ķīnas Tautas Republika uzskata, ka Taivāna ir daļa no tās teritorijas. Tomēr Taivāna piedalās starptautiskās organizācijās ar nosaukumu "Ķīnas Taipeja", un tai ir oficiālas diplomātiskās attiecības ar 11 no 193 ANO dalībvalstīm, kā arī ar Svēto Krēslu.

Vēl jo pārsteidzošāk ir tas, ka Taivāna plāno palielināt savu aizsardzības budžetu līdz 5% no IKP līdz 2030. gadam. Laikā, kad strauji mainīga ģeopolitiskā attīstība ir ierasta lieta, tas varētu nozīmēt, ka ne tikai pati Taivāna, bet arī apkārtējie reģioni un starptautiskās attiecības virzās uz savas stabilitātes pārbaudi.

Ekonomiskā ietekme

Ņemot vērā pašreizējās neskaidrības, arī ASV uzrāda pirmās vājuma pazīmes darba tirgū. Lielākie uzņēmumi, tostarp HP, Verizon, Procter & Gamble, General Motors un Amazon, ir paziņojuši par atlaišanu, kas varētu izmaksāt desmitiem tūkstošu darba vietu. Federālo rezervju sistēma šobrīd apspriež procentu likmju politiku, un balsu sadalījums liecina, ka valda liela nenoteiktība. Ar balsojumu 6:6 procentu likmju samazināšana varētu būt iespējamu robežās.

Galvenie ekonomikas dati, piemēram, PMI, ADP nodarbinātības rādītāji un iknedēļas bezdarba rādītāji tiks publicēti nākamnedēļ, kas varētu vēl vairāk ietekmēt tirgu virzību. Zelta tirgum tas nozīmē, ka sagaidāms, ka cenas svārstīsies no 4100 līdz 4375 dolāriem atkarībā no turpmākās procentu likmju politikas attīstības un ģeostratēģiskajiem notikumiem.

Rezumējot, var teikt, ka ģeopolitiskā gaisa suverenitāte Austrumāzijā šobrīd ir jūtama arī Rietumu tirgos. Notikumi ap Taivānu un ekonomiskās un politiskās saites starp Ķīnu, Japānu un ASV, iespējams, ir viens no šī brīža aizraujošākajiem stāstiem uz politiskās un ekonomiskās skatuves.

Kā vienmēr, atliek gaidīt, kur starptautiskās politikas viļņi pacelsies tālāk. Taivānas un citu valstu iedzīvotāji cer uz miermīlīgu konflikta atrisinājumu, savukārt Rietumu tirgi arī turpina cieši reaģēt uz jebkādām kustībām.